2013年1月8日 星期二

【技藝101】編。瓜笠



退休師傅重出江湖 手編斗笠傳文化

隨著農業機械化,農夫頭帶斗笠下田耕種的場景也越來越少,會編斗笠的師傅也相對減少,在花蓮的羅山村,不只是有機農業示範村,還有一位能編斗笠的老師傅,為了鄰近鄉親需求,退休的他重出江湖,再次編出一頂頂漂亮的斗笠。

編輯 / 余榮宗、黃能揚、李江却台語文教基金會 陳豐惠 劉承賢

較早割稻仔,割割--咧若歇睏,嘛是瓜笠仔提--咧,嘛是按呢擛風
Khah-tsá kuah tiū-á, kuah-kuah--leh nā hioh-khùn, mā sī kue-le̍h-á the̍h--leh, mā sī án-ne ia̍t-hong.

老--ah閣hngh...當時仔閣後擺
Lāu--ah koh hngh...tang-sî-á koh āu-pái!

Os
好山好水ê花東縱谷,作田人較濟,佇南爿ê羅山村早期閣有一項特產――「瓜笠仔」,就是in家家戶戶攏做這項,毋才hông號做「笠仔坑」。
Hó suann hó tsuí ê Hua-tang Tshiong-kok, tsoh-tshân-lâng khah tsē, tī lâm-pîng ê Lô-suann-tshun tsá-kî koh ū tsi̍t hāng ti̍k-sán――‘kue-le̍h-á’, tō sī ka-ka-hōo-hōo lóng tsò tsit-hāng, m̄-tsiah hông hō-tsò ‘Le̍h-á-khenn’.

註解:
縱谷(tshiong-kok):和製漢語(日語),華語有kā借來用,咱嘛免客氣。

規庄攏咧做瓜笠仔。笠仔賣賣--咧tsua̋nn-á就糴米--啊,彼陣仔ê人較困苦--啊,彼陣仔日本時代
Kui-tsng lóng leh tsò kue-le̍h-á. Le̍h-á bē-bē--leh tsua̋nn-á tō tia̍h-bí--ah, hit-tsūn-á ê lâng khah khùn-khóo--ah, hit-tsūn-á Ji̍t-pún Sî-tāi.

採竹仔
Os
77歲ê潘忠盛,為著厝邊kā央,上山剉竹做瓜笠,雖然這馬進口--ê真濟,毋過潘忠盛做--ê,擋久輕sńg閣過風,退休罔退休,作穡人to uan-nā會來揣--伊。
Tshit-tsa̍p tshit huè ê Phuann Tiong-sīng, uī-tio̍h tshù-pinn kā iang, tsiūnn-suann tshò tik tsò kue-le̍h, sui-jiân tsit-má tsìn-kháu--ê tsin tsē, m̄-koh Phuann Tiong-sīng tsò--ê, tòng-kú khin-sńg koh kuè-hong, thè-hiu bóng thè-hiu, tsoh-sit-lâng to uan-nā ē lâi tshuē--i.

註解:
央:拜託、請人鬥相共。
輕sńg:華語『輕巧、輕便、輕盈』。
過風:華語『透氣』。

我tsia厝邊仔啦,啊隔壁庄啦,有人愛我ê瓜笠仔好戴,啊就攏入來tsia戴按呢162333外口提--出-去,店較濟伊嘛愛,啊毋過你to無才調做--ah,你一个人你,你欲做偌濟,老--ah,閣跤手無hiah好--ah
Guá tsia tshù-pinn-á--lah, ah keh-piah-tsng--lah, ū lâng ài guá ê kue-le̍h-á hó tì, ah tō lóng ji̍p-lâi tsia tì án-ne. Guā-kháu the̍h--tshut-khì, tiàm khah tsē i mā ài, ah m̄-koh lí to bô tsâi-tiāu tsò--ah, lí tsi̍t ê lâng lí, lí beh tsò juā tsē, lāu--ah, koh kha-tshiú bô hiah hó--ah.

步驟

編較歹做,你若無hit-lō手路honnh,你做了會siāng按呢假若畚箕仔按呢
Pian khah pháinn tsò, lí nā bô hit-lō tshiú-lōo--honnh, lí tsò liáu ē siāng án-ne ká-ná pùn-ki-á án-ne.

Pōng-kóng pōng-kóng bái看--啊,袂媠--啊,啊你若功夫有夠,會抾甲按呢平平平順順順
Pōng-kóng pōng-kóng bái khuànn--ah, bē suí--ah, ah lí nā kang-hu ū-kàu, ē khioh kah án-ne pe̋nn-pênn sűn-sūn.

註解
Pōng-kóng:膨膨ná空心按呢,「pōng」是「空心」ê意思,例:「pōng心」。

成品

這馬honnh,人較無啥咧曝日頭--ah啦,割稻仔、創啥,佈田嘛毋免--啊,伊he攏用機械--ê啊
Tsit-má honnh, lâng khah bô teh pha̍k ji̍t-thâu--ah-lah, kuah tiū-á, tshòng siánn, pòo-tshân mā m̄-bián--ah, i he lóng īng ki-hâi--ê-ah.

Os
這號陪伴農民閘日遮雨ê家私,佇農業現代化了後沓沓仔無--去,自本村--裡有瓜笠班,毋過攏有歲--ah,tann會曉做--ê是那來那少--ah。
Tsit-hō puê-phuānn lông-bîn tsa̍h ji̍t jia hōo ê ke-si, tī lông-gia̍p hiān-tāi-huà liáu-āu ta̍uh-ta̍uh-á bô--khì, tsū-pún tshun--ni̍h ū kue-le̍h-pan, m̄-koh lóng ū-huè--ah, tann ē-hiáu tsò--ê sī ná lâi ná tsiò--ah.

162122(這馬這个班--咧)散--去-ah,有ê老--ah死--去-ah (敢有人kā你學)無,無人學,阮hit-lō村長嘛是講,hngh,啊你.....伊欲叫師仔來學--喔,講啊to a̍h無人欲來學le。
(Tsit-má tsit-ê pan--leh?) Suànn--khì-ah, ū ê lāu--ah sí--khì-ah. (Kám ū lâng kā lí o̍h?) Bô, bô lâng o̍h, gún hit-lō tshuan-tiúnn mā sī kóng, hngh, ah lí...i beh kiò sai-á lâi o̍h--ooh, kóng ah to a̍h bô lâng beh lâi o̍h le.

Os出佇服務鄉親ê熱情,潘忠盛講:「我無做,農民欲戴啥?」啊會當閣做偌久,伊早就看破,獨獨希望這个技藝蹛這个傳統ê農村直直傳--落-去。
Tshut tī ho̍k-bū hiong-tshin ê jia̍t-tsîng, Phuann Tiong-sīng kóng: ‘Guá bô tsò, lông-bîn beh tì siánn?’ Ah ē-tàng koh tsò juā-kú, i tsá tō khuànn-phuà, to̍k-to̍k hi-bāng tsit-ê ki-gē tuà tsit-ê thuân-thóng ê lông-tshun ti̍t-ti̍t thn̂g--lo̍h-khì.

記者 余榮宗 花蓮報導
Kì-tsiá Î Îng-tsong Hua-lian pò-tō.

沒有留言:

張貼留言